Vērojums sabiedriskajā transportā 9. maijā

Pārmaiņu pēc nolēmu braukt ar autobusu. Ilgāk, kā ar trolejbusu un ceļš garāks, bet laukā pilināja, lietussarga nav, gaidīt negribās...Nopīkstināju. Apsēdos. Nākamā pieturā iekāpusī tante apsēdās blakus, nenopīkstināja.Kāds jauneklis iekāpj un paliek stāvēt pie durvīm. Diezgan paskaļi runā pa telefonu. Tikko no randiņa, ar meiteni runā. Sāku jaunekli vērot. Dīvains frīks. Atspiedies ar elkoni pret autobusa durvīm, poza kā uzvarētājam. Mugurā uzvalks, ļoti paplucis un saburzīts. Bikses velkas pa zemi un ir ne vien 3 izmērus par garu, bet arī par platu. Kurpes apkopi nav redzējušas jau ļoti sen, purngali uzskrullējušies uz augšu. Žakete no tā paša komplekta. Bet toties uzvedība kā karalim!Beidzot saprotu sastrēguma iemeslu: krustojumā saskrējušies auto ar motociklu. Tālāk sastrēgumu nav.Iekāpj tantes ar ziedu klēpi un uzvirmo vecu dāmu smaržas. Uzreiz atcerējos savu omi viņas svētku lillā kremplīna kleitā un dzintara krellēm ap kaklu. Nebiju šo smaržu jutusi ļoti sen, padsmit gadus. Dīvaini, ka veco dāmu smaržas pārmāc narcišu smaržu, kas parasti smaržo diezgan izteikti.Autobuss tuvojas Uzvaras piemineklim, un pamanu ļoti lielus ļaužu pūļus. Garām braucot izbrīnīti vēroju lielo skaitu sasslieto tirgotāju būdiņas, estrādi un lielo daudzumu dzelteno narčišu tirgotājus.Policisti kuplos bariņos modri vēro publiku.Ielas pretējā pusē pamanu tik pat lielus ļaužu pūļus vēl tikai dodamies uz Uzvaras pieminekli uz svinībām. Arī otrā ielas pusē dzelteno narcišu pārdevēju skaits ir fenomenāls, bet zināmā mēra izskatās koši - cilvēki steidzas uz laukumu, rokās lieli narcišu pušķi, visapkārt puķu pārdevējām pilni spaiņi ar šo pašu dzelteno brīnumu. Tulpju ir ļoti maz. Laikam Holandē tās jau noziedējušas.Pārgāja vēlme nopirkt uz mājām vāzei kādu narcisi Vidzemes tirgū. Citu dienu nopirkšu!Uz tilta pamanu pa kādam auto izgreznotu ar izkārtu Krievijas karogu. Stulbi!Pēkšņi blakus pa labi izdzirdu tādu kā šķidrumu kādam lejamies laukā. Pat nepagriežot galvu un nepaskatoties turp saprotu, ka kādam svētki ir izdevušies, un pārpildītais autobuss piepildās ar šņabja skābeno smaku. Sajūtu asaras sariešamies acīs un kaklā kāpjam kamolu, un abas ar blakus sēdošo tanti ceļamies kājās un pieturā izmetamies laukā. Gluži kā vēl kādi divdesmit citi braucēji. Es nolemju mājup tālāk doties kājām, ir tik silts, un tas nekas, ka soma ar datoru un dokumentiem ir tik smaga.Autobuss aizbrauc jau stipri pustukšs. Brīnos par palicēju stipro dūšu!Tieši šādas man arī ir asociācijas ar šodien daļā sabiedrības svinamajiem svētkiem! Ar lētu alkoholu, vecām smaržām, narcisēm, neļķēm un tulpēm.