Zvejnieksvētki Rojā

ar milzīgo cilvēku pūli, brīvas auto parkošanās vietas meklēšanu, ceptas gaļas ēšanu, koncertu pludmalē, jo paguvām ierasties uz lieliskā Igo uzstāšanos, sagaidījām ņipro Reiniku un sākām gaidīt Fredi, vēju, lietu... un salūtu jūrā. Tik smuki. Lietu, protams, atnesa Fredis uzreiz pēc pusnakts, kurš, drošs paliek drošs, ieradās galīgi pillā, bet džeki malači, nospēlēja, nodziedāja un pat savāca savu dienišķo trofeju - uz skatuvi mestos krūšturus
To, ka prom ejot pārsitu jau tā sāpošo kāju pret zemē nolaisto to stulbo dzelzs verķi - šito varēja kaut kā savādāk atrisināt, jo gan jau ka tumsā ne es vienīgā šitā ietrāpīju! Vēl viens aaaaaww nedēļas laikā, rīt darbā klibošu atkal!