Man tā šķiet bērnības laika mīlestība, citiem atkal tā saistās ar kaut ko psihiski nelīdzsvarotu, lai gan, manuprāt, mīlestība vispār nav nekas stabili līdzsvarots.
Pirmā dīvainā, sāpīgi mokošā sajūta, kura neļauj gulēt naktīs un dienā liek stulbi uzvesties... Kaimiņu meitenei ne jausmas, kas par debīliķi tos ziedus sabāž pastkastes spraugās un uz trotuāra raksta viņas vārdu ar sirdi un bultu un kas par muļķi zvana uz mājas telefonu un met nost klausuli vai arī elso un klusē...
Tas ir smuki tikai no malas un tikai tad, ja ir 6 līdz 13 gadi!
...bet pieaugušie arī sevi mēdz paspīdzināt! Citi to dara regulāri, laikam ciešanas dažiem indivīdiem mēdz sagādāt baudu. Arī man!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru