- Protams! °
- Nu tad būšu pēc 2,4 minūtēm! - noliku klausuli un lēnām turpināju soļošanu uz krodziņa pusi, kur mani jau labu laiku pacietīgi gaidīja mans lidojošais draugs!
Un tur jau Viņš sēdēja... Pa pusgadu izmainījies nav nemaz, ģērbšanās stils tas pats, ērti atgāzies lielā atzveltnes krēslā un lēnām malkoja rumu. Viņš mani redzēja paejam garām krodziņa skatlogam, tāpēc pārsteiguma nebūs, ka tomēr atnācu.
Iegāju iekšā un lēnām piegāju pie galdiņa, novilku mēteli un apsēdos, paņemot rokās vīna glāzi. Iedzēru vīnu un noteicu: - Čau! Viņš sāka smieties...
Bet viss atsākās pavisam viegli, no parasta telefona zvana brīdī, kad tikko biju izgājusi no darba un lūkojos pēc trolejbusa, lai nokļūtu mājās. Misters Pilots gribēja iedzert vīnu un man nebija citu plānu, kā vien iet mājās un skatīties multenes, tāpēc sarunājām pēc pāris stundām sazvanīties.
- Nu ko dari? - viņš jautāja telefonā.
-Multenes skatos - atbildēju un izdzirdēju telefonā smieklus.
- Super! Kad beigsies multene, nāc uz to krodziņu, kur toreiz pirmo reizi satikāmies.
- Cik tālu jau esi?-Gandrīz esmu klāt, bez auto, jo vīnu dzersim!
- Hmmm... Nu labi, lēnām dodos! - noliku klausuli un turpināju skatīties Simpsonus. Prātā sāku pārcilāt drēbju skapja saturu un lauka temperatūru, jo lauks nu jau labu brīdi ir atdzisis līdz robežai "bāc, jāvelk atpakaļ laukā ziemas džemperi!"
Malkojot jau trešo glāzi vīna nejauši paspruka, ka Viņš salauza manu sirdi, uz ko saņēmu atbildi, ka to izdarīju es ar viņa sirdi. Nomainījām tēmu un turpinājām smieties un jautroties.
Sen jau bijām pēdējie apmeklētāji, tāpēc bārmene uz mums skatījās ar īpašu cieņu. Nedomāju, ka tas bija dēļ tā, ka Viņš palūdza nākošo rumu ieliet smukākā glāzē, jo Viņam nepatika necilā glāze, kādā tas bija ieliets. Bārmeni tas nepārsteidza, bet es gan parādīju Viņa deniņu virzienā.
Smējāmies.
Jutu, kā sareibst galva, apguļoties gultā, bet uz sms atbildēju.
Es zināju, ka Viņš bija veiksmīgi "noķēris taksi" un brauca majās, lai gan muldēja, ka dodoties Vangažu virzienā pastaigāties. "Duraks!", ar smaidu lūpās nodomāju un aizmigu.
No rīta galva nesāpēja, bet mundrumam pārmaiņas pēc uztaisīju kafiju. Šorīt nedzirdēju, kā dēls sešos pieceļas un aiziet uz praksi... Organisms joprojām bija šokā no vīna.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru