09.01.13

Nu bet nav jau ko vilkt mugurā!

     
Iegāju drēbju skapī un sapratu: tas būs ilgi! Tāpat tur nekā nav, ko vilkt mugurā! Banāli, ai cik banāli!
Aizgāju pēc sarkanā Rimi iepirkumu maisiņa un smuki saliku tajā sarāvušās jaciņas, kuras veļasmašīna "sažlambā" tā, ka pēc mazgāšanas tās der vienīgi smalkai astoņgadīgai meitenītei. "Kā var ko tādu ražot?"
       Izgludināju rītdienai blūzi un saudzīgi noliku uz krēsla atzveltnes, lai no rīta nav lieki jātērē laiks, meditējot pie drēbju skapja satura.
       Pēc darba plānojas pasēdēt ar meitenēm kādā mūzikas klubiņā, mana iniciatīva, tāpēc atkal iegāju skapī un ķēru sajūtas, ko man rīt gribēsies vilkt no šitā visa. Pārcilājot vairāku drēbju pakaramo saturu secināju, ka īsā kleitiņa un žaķetīte izskatījās tieši laikā šai reizei, un uzkarināju pakaramo ar melno kleitiņu uz skapja roktura, lai ir pa tvērienam.
       No rīta kaut kur tālumā ilgi pīkstēja telefons... "Kā var telefonu vienmēr atstāt tik tālu sazin kur?", aizvērtām acīm lienot laukā no gultas, pukojos! Nospiedu telefona modinātāju uz snaudu un ielīdu atpakaļ gultā.
       Pusmiegā jutu, ka modinātājs klusē pārāk ilgi un paskatījos sienas pulkstenī: "ārprāts, guļava normālā!"
       Izlecot no gultas un ejot uz virtuvi ieslēgt tējkannu, galvā jau sāka atmosties doma, ko vilkt mugurā un kurā somā ērtāk salikt visus pierakstu papīrus un pārējos ideju skricelējumus darbam. "Varbūt paņemt legingus līdzi un vakarā aiziet uz jogu?", ienācā prātā doma, tīrot zobus un izvērtējot muguras stīvuma pakāpi un savilktos plecus.
        Uzlēju mazajā krūzītē kafiju, lai tā ātrāk atdziest un varu paspēt to izdzert, un uzmetot skatu pa logu Tallinas ielai, novērtēju gājējus, kuri jau naski tipināja uz saviem darbiem. Līst! Atkal jau!
        Lienot iekšā šaurajos džinsos uzmetu nicīgu skatu izgludinātajai blūzītei: "Nē, šodienai tāda nederēs pilnīgi noteikti!" un devos uz skapi sameklēt kādu parastu krekliņu un džemperīti. Nav ko darbā saldēties, sieviešu kolektīvā!
       Velkot mugurā jaku un skatoties pulkstenī sapratu, ka atkal jau tūļājos, kafiju izdzeršu kaut kad vakarā...
        Visu dienu lija lietus! Tāds garlaicīgs, apnicīgs un drēgns! Ejot mājās atcerējos, ka uz kādu stundu jāaizskrien uz klubiņu papļāpāt ar meitenēm, iedzert kādu karsto dzērienu ar balzāmiņu un sasildīties. Uz jogu laikam nepaspēšu šodien. Jāizdomā, ko uzvilkt mugurā...



     


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru