Saruna trolejbusā. Šausmones dzērvenes.

Iekāpju trolejbusā, un tur kā jau vienmēr - "pārbāzts", tāpēc ierastā kopības sajūta nepamet! Nopīkstinu e-talonu un turpat arī palieku stāvēt.

Aiz muguras tantes aktīvi diskutē, un par cik man nav nesamudžinātu austiņu mūzikai, tad nākas vien klausīties:

"...veselu kilogramu nopirku. Divi litri, pārmērīju mājās",

"Vajadzēja pagaršot uzreiz!"

"Es mājās pagaršoju - pilnīgi koki! Un šitik lielas!" - te es pagriezos, lai novērtētu izmēru - ā, pirksta gala lielumā!

"Pamēģini samalt, jo sulas jau tur nebūs!"

"Tās jau no dārza! Kas tad tādas vispār var ieēst? Purva dzērvenes nemaz salīdzināt nevar!" - ak, par dzērvenēm runa iet! Mani pilnībā apmierina arī dārza "šitik lielās kokainās" dzērvenes - nodomāju, atceroties, kā dēlam mājās blenderēju kopā ar medu un ingveru  Rimītī iepirktās ogas, lai ar saaukstēšanos cīnītos.

"Eh jūs, šausmīgās dzērvenes! Baidat te tantiņas!" - nodomāju un izkāpu no trolejbusa