...pār mani valda melanholija. Skumjas un melanholija mani burtiski ir arestējušas, bet man tas ir jāizdara - jāļauj vaļu viņām abām šodien izdzīvoties manī, lai varu pārciest ziemu un sagaidīt jaunu un košu pavasari.
Draugi aicina izbraukt ar riteņiem līdz upei un uzcept gaļu, bet es nebraucu. Man negribās pat kustēties.
Plediņš plēsoņu rakstā, greipfrūtu sula un dators klēpī, youtube un mūzikas klipi un auklēju savas skumjas....un mani nepabeigtie stāsti.
Lūkojos uz ziediem vāzē un iedomājos - man pat nav nekādu svētku bijis, bet vāzēs pušķojas ziedi. Pasmaidīju, jo ir tik daudz dažādu iemeslu bijis pēdējā laikā, par ko esmu šos ziedus saņēmusi. Ik pa laikam paskatos telefonā, vai Viņš nav zvanījis un ik reizi atceros, ka šodien nezvanīs taču.
Es zinu, ka drīz savas skumjas jau būšu izauklējusi tik lielas, ka tās varēšu palaist vaļā no sevis, jo sāku ilgoties vairs neskumt! Bet šodien ir rudens un sestdiena, šodien vēl drīkstu!
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru