Atbrauca Valmieras draudzenīte Andriņa ar savu draudzeni Aivu, pārradās brāļi un apsveikt ieradās arī pāris brāļu draugi no Pēterniekiem, vecāki un māsas gan jau bija mājās. Arī es jau visu dienu šiverēju, brāļa Edgara jaunajai draudzenei Diānai piepalīdzot.
Aiz loga auksta ziema, bet mēs šmorējam vistiņu, vāram kartupeļus, griežam rosolu un vinegretu, cepam pīrāgus.
3 kilometru garais ceļš līdz mūsu mājām apledojis un apaļš kā ola, paiet nevar, bet valmierietes godam atnākušas no vilcienu stacijas, tikai pāris reizes nokritušas esot. Abas valmierietes momentā savaldzināja brāļu visjaunāko draugu ar iesauku "Guculītis", kura īsto vārdu tā arī nekad neesmu uzzinājusi, un uz ballīti ieradās "zapiņā"
Vecajā labajā sarkanajā zapiņā.Vakara gaitā brāļi ar draugiem devās savās, viņiem interesantākajās gaitās, piemēram, "ķimerēties" gar močiem, un ar mums, meitenēm, palika vien smaidīgais un asprātīgais "Guculītis". Jāsaka - vakara varonis! Bet kā gan savādāk: 21 gadu vecs, ar zaporožecu, strādā arī kaut kur, un tik bērnišķīgi asprātīgs visu laiku
Uz jaunekļa aicinājumu doties vizināties ar "zapiņu" piekritām momentā. Nu kāda runa! Mazā māsa arī saposās, ko atļāvām, jo automobilī patiesībā esot nenormāli daudz vietas, tikai no ārpuses tāds mazs izskatoties. Tā nu mēs, piecas jaunkundzes, salīdām "ietilpīgajā" automobilī un devāmies vizināties... apmēram metrus 300!
Jau pirmajā asākajā pagriezienā džeks "neierakstījās" pagriezienā un uz sāna ieslīdējām grāvī.
Laukā netikām, un atradāmies diezgan neērtā stāvoklī - sakrituši vienā čupā viens otram virsū. Pēc pāris minūtēm izdzirdējām motociklu rūkoņu, jo nojaušot ko nelāgu brālis Ainārs ar draugiem Brani un Džoni devās mūs meklēt. Nekur tālu jau nebija jāmeklē, tepat grāvī jau bijām
Visu nakti klaudzēja āmuri, kad puiši buktēja "zapiņa" sānus, mēģinot tos iztaisnot. "Guculītis" savam lielajam brālim taisnojās, ka vairs nekad viņa "zapiņu" neņemšot bez atļaujas, vismaz līdz pilnagdībai jau nu noteikti. Mazam varonim toreiz bija vien 16 gadu, kā izrādījās
jauks puisis Būs kādreiz pie izdevības jāpainteresējas pie brāļiem, kā mazajam negantniekam dzīvē klājas
Bet jaunā, tēta uzdāvinātā ziemas jakas man jau pirmajā vakarā bija saplēsta. Sašuvu jau, bet piedzīvojuma atmiņas ta palika!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru