Nu jau pavasaris ar saulīti nevienu nepārsteidz, jau pierasts arī pie siltuma un spilgtuma, pierasts arī pie zaļumiem, kas lien laukā no zemes, pie kaķu marša zem logiem arī pierasts... Bet nudien nesaprotu un neaprodu ar spītīgo pilsētas dzīvokļos lielo suņu turētāju nostāju tajā apstāklī, ka aiz sava suņa "atstātās dabiskās vajadzības" nebūtu jāvāc! Laikam ne pie mums un ne mūsu cilvēkam tas vajadzīgs, jo neesmu gan dzirdējusi gadījumus, ka mikrorajonos kāds suņu saimnieks būtu ticis sodīts kaut vai par to, ka viņa suns nokārtojies bērnu smilšu kastē un nav aiz viņa savācis.
Man droši vien netraucē kvankšķošo mazo dīvaini uzpucēto sunīšu un viņiem līdzīgo radībiņu atstāto spiru savākšana, kur būtu nepieciešams izmantot pinceti, bet aiz lielajiem "milzeņiem", kuri aiz sevis atstāj normālu čupu, ziniet, traucē!
Varbūt vismaz var rast veidu, kā publiski šādus suņu saimniekus kaunināt, izvietojot suņu un/vai saimnieku uzņēmumus publiskā telpā? Domāju, ka izsaukšu dzīvo uguni uz sevi, bet nu bija sakrājies: "Uj, labi, ka neiekāpu.."
Man droši vien netraucē kvankšķošo mazo dīvaini uzpucēto sunīšu un viņiem līdzīgo radībiņu atstāto spiru savākšana, kur būtu nepieciešams izmantot pinceti, bet aiz lielajiem "milzeņiem", kuri aiz sevis atstāj normālu čupu, ziniet, traucē!
Varbūt vismaz var rast veidu, kā publiski šādus suņu saimniekus kaunināt, izvietojot suņu un/vai saimnieku uzņēmumus publiskā telpā? Domāju, ka izsaukšu dzīvo uguni uz sevi, bet nu bija sakrājies: "Uj, labi, ka neiekāpu.."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru