Modinātājs jau trešo reizi pīkstēja, kamēr to beidot izslēdzu pavisam un cēlos augšā.
Ejot laukā pa dzīvokļa durvīm ieskatījos telefonā un sapratu, ka varu pagūt uz 3 autobusu, un žigli izgāju no dzīvokļa. Autobusā tie paši ik rīta pasažieri drūmām sejām sēdēja un gan jau ka sapņoja par nedēļas darba dienas noslēgumu. Pēc 20 minūtēm izkāpu savā pieturā un sajutu rīta drēgnumu beidzot, kas lika izvilkt no somas cimdus. Ātrā gaitā piegāju pie skolas un secināju, ka esmu aizmirsusi darba atslēgas mājās, un sevi nolamāju klusībā, kamdēļ tās vispār izņēmu no kabatas iepriekšējā vakarā.
- Labrīt, Gaļina, - skaļi uzsaucu dārzeņu cehā pavāra palīgam, jau pa ceļam pogājot vaļā mēteli.
Noģērbos un sasēju matus un gāju gatavot sev kafiju.
- labrīt, pavāriņi, labrīt, Žeņa, - garāmejot sasveicinājos ar savas komandas meitenēm. Pretī dzirdēju jautrus labrītus no visiem stūriem.
- Apsveicu visus ar piektdienu, - skaļi uzsaucu, ieslēdzot tējkannu ar ūdeni un ieberot krūzītē kafiju ar cukuru. Pamanīju pie tējkannas nolikto mazo piena paciņu un pagriežoties pret zāli, skaļi sveicināju zāles meitenes.
- Labrīt, meitenes, paldies par pieniņu!
- Labrīt, labrīt, - dzirdēju pretī sveicienus.
Uzlēju kafijai ūdeni un pielēju pienu un devos uz kabinetu rakstīt pavadzīmi Imantas skolai bulciņām.
Pie datora jau gaidīja pirmās preču pavadzīmes, pavāri jau bija pienēmuši pirmo piegādātāju ar atvesto preci.
Atvēru datoru un samekkēju mapi ar pavadzīmēm un pēc darba lapas izrakstīju pavadzīmi pirmā reisa produkcijai.
Telefonā nosūtīju labrītu druagam, izdzēru kafiju un devos likt kastēs gatavās bulciņas. Irina jau bija saklājusi zālē galdus un jau bija iesākusi likt kastēs bulciņas, kuras nav jāglazē ar šokolādi, atvieglojot man un konditorei darbu.
Virtuves palīgs jau uz plīts sildīja glazūru, un es ātri noglazēju vajadzīgo skaitu bulciņām pirmajam reisam un uzreiz nesu likt kastēs. Ņemot jaunu kasti, katru reizi nācās mazgāt rokas no šokolādes, lai nenosmērētu visu kasti.
- Inga, paraksti, lūdzu, pavadzīmi dārzeņiem, tur viss ir pēc skaita, - sauca pavāri, kuri virtuvē darbojās ap marinētiem vistas girosiem bērniem pusdienām.
Paņēmu pavadzīmes un parakstīju un izvadīju šoferi, lai atgrieztos pie savām bulciņām.
Nocēlu iepriekšējo pilno kasti ar bulciņām un pārskaitīju vēl reizi skaitu, jo vairs jau neatcerējos, cik biju ielikusi tās kastē.
- Visiem labrīt, - pa ārdurvīm ienākot, sauca bufetniece Vlada, un aizgāja pārģērbties.
- Labrītiņ! - atsaucu pretī.
- Uz Imantu jau pavadzīmi izrakstīju, Tev palikušas pārējās pavadzīmes sarakstīt un izprintēt bērnu skaitu no epasta, - informēju savu palīgu Vladu.
Salikusi pirmajam reisam visas bulciņas, bija jau klāt mūsu šoferis. Aizstūmu ratiņus ar bulciņu kastēm līdz durvīm un iedevu viņam pavadzīmi.
Uz mazu brīdi atkal uzvēdīja aukstums un caurvējš, kamēr šoferis aiznesa kastes ar bulciņām uz mašīnu, bet mēs visi pie tā jau bijām pieraduši.
Iebēru katliņā glazūras pulveri un uzbēru kakao un devos uz virtuvi gatavot jaunu porciju glazūras bulciņām. Pie izlietnes ielēju pusotru krūzi ūdeni katliņā un lēnām izmaisīju to, tagad to varēju likt sildīties uz plīts.
Magoņu maizītes tikko tikai bija izņemtas no krāsns, tāpēc aizgāju uz virtuvi pie pavāriem paskatīties, kā viņiem iet ar vistas girosu gatavošanu. Ratos vairākos stāvos gastro traukos jau gozējās glīti girosu rullīši, kuri gaidīja savu kārtu, kad tos liks krāsnī cepties.
Kamēr sildīju glazūru, Gaļina jau lika kulties saldo krējumu šodien paredzētajam desertajam, kas pasniedās ar ogu ķīseli, un tāpēc man uz pusstundu nācās iepauzēt ar bulciņu likšanu kastēs.
- Tu paņēmi to paplāti ar magoņmaizītēm, kura stāvēja augšā? - man jautāja konditore.
- Jā, - es mierīgi atteicu, uzreiz jau nojaušot, ka esmu paņēmusi nepareizās bulciņas.
- Dod atpakaļ, tās ir launadziņam uz devindesmit otro, skolām ir no citām pannām bulciņas, - noteica konditore, un es izņēmu no kastes nepareizās bulciņas un sāku likt pa jaunam no citām pannām bulciņas.
"'38, 39, 40..."' klusām skaitīju, kad atkal jau kāds mani sauca, un es aizgāju uz kabinetu ar skolas tehnisko personālu Irēnu sarakstīt precīzo šodienas bērnu skaitu pa klasēm pēc e-klases datiem.
Atgriezusies atkal noņēmu iepriekšējo kasti ar bulciņām un pārskaitīju, jo vairs jau atkal neatcerējos, cik esmu tās ielikusi.
Salikusi visas bulciņas uz skolām pa kastēm, sagatavoju pildījumu pasūtītiem rausīšiem, lai konditore var tos ātri uztaisīt. Sajaucu sieru ar olīvēm un olu, piebēru sāli un ķēros klāt pie pikanto rausīšu pildījuma.
- Vlada, bērni, - sauca pavāri no virtuves, un ureiz jau dzirdēju Vladu skrienot uz virtuvi pie kases.
Atdevu bulciņas uz otro reisu un varēju pagatavot sev otro kafiju un mierīgi to izdzert.
Sagatavoju kastes ar lodziņu rausīšiem un sapakoju pasūtījumu. Vēl atlika salikt uz dēļiem bulciņas launadziņam, un konditorejā lielākais darbs bija beidzies. Palika vēl sagatavot pirmdienai sagataves mums abām ar konditori.
Iepriekšējā dienā remontētā raudzētava šodien pludoja vēl trakāk, bet meistars apsolīja būt tikai nākamā nedēļā atkārtoti. Ar mopu savācu lieko ūdeni ap raudzētavu un sarakstīju pasūtījumu uz pirmdienu konditorejas firmai.
Zālē mazajiem bērniem skolotāji jau klāja galdus un palīdzēju izvadāt un salikt pa galdiņiem terīnes ar zupu un gaļu un piedevām.
- Šodien kāda planēta ir nogājusi no kursa, - secināja zāles darbinieces, slaukot trauku lauskas, kad jau atkal kādam bērnam šķīvis nokrita zemē.
- Inga, Tevi sauc zālē, - sauca Vlada, un es izgāju zālē samīļot savus mazos draudziņos no 1 D klases, kuri priecīgi stāstīja, ka ļoti garšoja pusdienas un apēduši pilnīgi visu!
Pēc trešās pusdienu pauzes rosība jau kļuva rāmāka, vien jautrību izraisīja mans paziņojums, ka aizmirsu mājās ārduvju atslēgas, un pēc konditores aiziešanas visiem ārā jāstaigā caur trauku mazgātuvi.
Trauku mazgātāja atjokoja, ka iekasēs ieejas un izejas maksu!
Vlada salēja launadziņam kakao krūzītēs un pavāri izbauca zālē izdalīt pēc saraksta bulciņas un bumbierus.
Pēc launadziņa Vlada atkal mani sauca, ka mani mazie draudziņi atkal mani meklējot un atkal viņiem vajagot apskāvienus!
Pēc darba dienas beigām devos atdot komendantei aizņemtās atslēgas no virtuves ārdurvīm, kad pamanīju, ka mana jaunākā darbiniece Vineta stāv pie komendantes saraudātām acīm. Izrādījās, ka viņas dēls, kurš mūsu skolā mācās 1 klasītē, izlavījies no skolas bez atļaujas un kaut kur aizgājis, Mamma jau bija bijusi gan mājās, gan apgājusi visus spēļu laukumus un nekur dēlu nav atradusi, atgriezusies skolā. Piekodināju, lai dod man ziņu, kā atrisināsies šī situācija. Vakarpusē Vineta padeva ziņu, ka dēls atradies, tikai pirmdien nevarēšot būt darbā, jo esot jāiet uz policiju dēla īslaicīgās pazušanas sakarā.
Saliku prātā jau darba plānus, kuru došu strādāt palīgā Irinai uz zāli, bet sapratu arī, ka man pirmdien nebūs palīga konditorejā līdz ar viena cilvēka prombūtni.
"Eh, un desu arī aizmirsu pasūtīt uz pirmdienu, " klusībā nodomāju, pārskrienot domās cauri nākamās pirmdienas darbiem.
Klusām ienācu dzīvoklī, jo zināju, ka dēls ir atnācis no rīta pēc nakts maiņas un varētu vēl gulēt. Dēla istabā dirdēju televizora skaņu un sapratu, ka jau pamodies tomēr. Virtuvē stikla trauciņā dēls sev jau bija līdzi uz darbu sagatavojis makaronus ar siera salātiem un siera nagetiem, savu mīļāko ēdienu.
Apsēdos virtuvē pie galdiņa un lēnām dzēru auksto coca colu, un veroties laukā pa logu uz saulaino pilsētu, jutu, ka jau kādu laiku neesmu neko publicējusi savā stāstu blogā.
Iegāju savā istabā un atvēru savu datoru, gatava jaunam stāstam....
