Bet dažreiz, pavisam reti, es šādi izklaidējos...
Eju pa lielveikalu, groziņš uz rokas uzmaukts,visa kā tik daudz un viss tik dārgs, ka gribās iet prom, jo man jau tikai Džudim barību vajadzēja...
Un tad ieskaties vērīgāk veikala apmeklētāju darbībās: tante piekrāvusi ratiņus ar savu mēteli, lietussargu, somu, pirkumiem jau vairs vietas īsti pat nav palicis iepirkumu ratiņos... Viņa stāv pie tēju plaukta un uzmanīgi pēta tējas sastāvu - nez kas tur varētu būt atšķirīgs, ja nu vien iesaiņošanas valsts!? Paņēmu no pretējā plaukta šķīstošās kafijas burciņu un sauso pienu un ieliku tantei ratiņos. Atviegloju izvēli. Es jau tagad zinu, ka tante brīnīsies pie kases, kurā brīdī to ielikusi!
Džeks pie gaļas stenda ilgi pēta karbonādes un desas, jautā pārdevējai par sašķēlēšanas iespējām... garāmejot ielieku kaķa barību un paketes viņa ratiņos, es jau sev arī citu komplektiņu varu paņemt. Nav taču grūti!
Vīrietis cīnās ar diviem puikām pie spēļu plauktiem par kārbu novietošanu atpakaļ plauktos, kas padotos diezgan labi, ja bērns būtu viens, nevis divi, jo kamēr vienu robotu viņš stumj atpakaļ, otrs jau auto izvilcis. Sportisks cilvēks. Blakus konfekšu nodaļā paņēmu konfekšu vislielāko kārbu un uz stūra sakrauto kārbu ar Bārbijas tipa lelli - cilvēks jau pieradis pie pārpratumiem, tiks galā.
Pensionāriem groziņa saturs ir rūpīgi sakomplektēts, vienīgie veikala apmeklētāji, kuriem mana palīdzība nav vajadzīga!
Paņēmu konservus kaķim un devos uz kasi.
Pie blakus kases "krāmējas" ārā dēlu tēvs. Uzmetis skatu "bārbijai', paskatījās uz puikām, kuri rakājās pa blakus kasei novietoto Coca-cola grozu, nolika lelli uz slīdošās lentes. Konfektes neraisīja viņa izbrīnu.
Viņš to lelli nopirka! Konfektes arī.