Eju gar plauktiem, skatos šo to, kautko pētu, par jogurtiem priecājos... Un tad aiz muguras dzirdu, kā divi draugi satiekas:
"Nu sveiks!"
"Sveiks!"
"Naudu tērējam?"
"Klau... Man te tādu uzdeva, jānopērk..." un pauze......
...un tā pauze lika man atskatīties, a tur divi onkuļi ap gadiem 80 (man pēc balsīm šie likās ap 40 - 50), abiem groziņi pilni jau, a tam vienam skats baigi nobažījies, met skatus uz visām pusēm.
"Matu laku! Ņepredstavļaju!!!!"
Man tādi smiekli sanāci, knapi valdījos - nu jā, onkuli aizsūta pēc piena un maizes un matu lakas, un ej tagad un domā, kur to pirkt - krāsu veikalā vai pie galantērijas vai vēl kautkur. Krāmēju to stulbo papriku maisiņos, man nemaz tik daudz nevajag, bet neērti tak smieties vienai, ai nu lābi, apēdīsim, bet nav jau miera un gāju skatīties, kur onkuļi palika.
Aha, re kur ir - iet abi - katrs gar savu pusi plauktiem un pēta visus dezodorantu flakonus un visu citu miljonu plauktos
nodomāju - ai nu labi, paņemšu vēl tos piena produktus un maizi un iešu šiem palīgā.Paņēmu visu savējo un eju pie onkuļiem - skatos, ā, viss štokos, tagad jau trijatā veči meklē dāmai matu laku - apsargs arī iesaistīts
Piegāju pie onkuļiem, šie pēta tos septiņus veidus matu lakas plauktā - man patīk tā vidējā garnier, nesmird un akcija kautkāda patreiz - to paņēmu un iedevu onkulim "Šai vajadzētu būt tā pa vidam - vajadzētu derēt dāmai", noteicu un paņēmu sev nagu lakas noņēmēju un gāju uz kasi.
Stāvu jau pie kases, viss izkrāmēts, onkuļi man aiz muguras arī krāmējas un viens prasa:
"Izlasi, kas tur rakstīts uz tās pudeles, nākamreiz lai var atcerēties!"
"Tu to vari salasīt? Ņepredstavļaju!"
Ai nu man atkal smiekli sanāca, tagad gan sasmējos, jautri tie onkuļi tomēr
