Medusmaize sliņķei jeb katram savas kvalitātes

Par cik man riebj mazgāt traukus, tad nenoliegšu, ka tīmeklis beidzot man ir pasviedis gana derīgu ideju enerģijas resursu taupīšanai 

Paņem šķīvi, ieliec maisiņā, uzliec ēdienu, paēd, izmet maisiņu... šķīvis paliek tīrs!

Elementāri, Votson!

P.S. protams, protams, piesārņoju dabu ar maisiņiem, bet ka trauku mazgājamie līdzekļi visu apkārtējo vidi saēd ir tēma jaunam rakstam, kas gan jau ka sekos kādreiz iedvesmas uzplūdos.

Vīrieši par sievietēm

       "Skaistas mums sievietes Latvijā, vai ne?" - kāds mans labs draugs jautāja savam ārzemju paziņam.
'"Jūs, latviešu vīrieši, esat stulbi! Pie mums skaistas sievietes neredzēt uz ielas, it sevišķi vienas pašas! Viņas visas ir sava vīrieša pieskatītas, braukā ar auto, nevis staigā pa ielu..." atbildēja ārzemnieks.
        Un ja tā padomā, tad mūsu vīrieši tiešām ir izlaisti un muļķi. Kāpēc viņam iespringt uz sevis savākšanu un sakopšanu, ja pie mums ir tik daudz skaistu sieviešu, gan jau ka kādai tāpat būs gana labs!
        Ir taču tik bieži redzēts uz ielas, kur skaista, sakopta, slaida sieviete iet pa ielu blakus savam nošņurkušajam, un gan jau ka arī samērā glupajam vīrietim, un kas pats dīvainākais - viņa ar savu izvēli ir pilnībā apmierināta.
       Es ļoti ceru, ka reiz mūsu sievietes bez prasmes būt skaistām iemantos arī stipru pašapziņu, kas liks vīriešiem sākt kustēties visās izpausmēs.
       Sievietei nemaz nevajag būt vienlīdzīgai ar vīrieti, sievietei jābūt trauslākai, jūtīgākai, lai vīrietis uz viņas fona ir kā mūra siena. Mums nevajag vīriešus - ņergas un lupatas! Vīrietim ir jāpiestāv sievietei!
       Lai mums izdodas audzēt savu pašapziņu, kas liks augt arī vīriešiem! Jo viņiem ir, kur turēt līdzi!

Es nesaprotu, kas notiek pēdējā laikā, jo nu jau sāku uzjautrināties par melnā perioda pasākumiem!
Tas kritiens ar riteni, kā rezultātā man smadzeņu satricinājums un sāpošas un sadauzītas ekstremitātes.tes un galva sāp jau trešo mēnesi..
Tad Rojas zvejnieksvētkos pārsitu jau tā sāpošo kāju, nu kliboju vēl smukāk...
Šodien braucot uz Pārdaugavu uz darbu autobusam Nr 3 ne no šā, ne no tā saplīst stikls. Pārbijos pamatīgi. Visi nobijās. Nekad nebija tā gadījies, ka vadītājs minūtes 10 pa telefonu klausās instrukcijas un tikai tad atver priekšējās durvis un pasniedzot visiem pārsēšanās biļetes, izlaiž pasažierus.
Trīs lietas - labas lietas, tāpēc beidzam šo melno svītru! Sarunāts, Likteni?
Ceru, ka šodien mana uzņēmuma laimētās biļetes uz Prāta Vētras koncertu ir sākums baltajam periodam, par ko saku paldies Liktenim par reaģēšanu!

Zvejnieksvētki Rojā

ar milzīgo cilvēku pūli, brīvas auto parkošanās vietas meklēšanu, ceptas gaļas ēšanu, koncertu pludmalē, jo paguvām ierasties uz lieliskā Igo uzstāšanos, sagaidījām ņipro Reiniku un sākām gaidīt Fredi, vēju, lietu... un salūtu jūrā. Tik smuki. Lietu, protams, atnesa Fredis uzreiz pēc pusnakts, kurš, drošs paliek drošs, ieradās galīgi pillā, bet džeki malači, nospēlēja, nodziedāja un pat savāca savu dienišķo trofeju - uz skatuvi mestos krūšturus
To, ka prom ejot pārsitu jau tā sāpošo kāju pret zemē nolaisto to stulbo dzelzs verķi - šito varēja kaut kā savādāk atrisināt, jo gan jau ka tumsā ne es vienīgā šitā ietrāpīju! Vēl viens aaaaaww nedēļas laikā, rīt darbā klibošu atkal!

Kamikadzei aaaw jeb nekad vairs nebūšu tik drosmīgs velobraucējs

Kamēr sadzīs brūces, tikmēr riteņbraukšanai brīvdienas... Laikam kamikadzēm arī gadās visādas štelles... Lidojums uz Vanšu tilta bija pārāk traks!!! Ātrums ir fenomenālākā narkotika, tāpēc ar moci labāk nemācīšos nemaz braukt!
Bet kas notika? Tante iebelza man pa riteni, kamēr es droši, bet lielā ātrumā braucu pāri tiltam! Pārlidoju pāri stūrei... Vēl pirms kritiena es redzēju, kā tante gatavojas vēzienam ar somu, bet es jau zināju, ka gan strauji bremzējot, gan uzņemot triecienu ar somu rezultāts būs tāds pats - es lidošu! Aizlidoju kādus 3 metrus, ritenis čupā, roka, kāja, galva pārsisti un mūkoša tantiņa, kurai pakaļ viņu pārmācīt aizskrēja kāds autovadītājs, šokā apstājies uz braucamās daļas, ieraudzījis manu kritienu.
Tajā brīdī atteicos braukt uz slimnīcu, bet vajadzēja jau gan! Sekas jūtu vēl pēc gada, kad ilgāku laiku jāsēž pie datora!

Platoniskas jūtas

Šodien gadījās piedalīties diskusijā par mīlestību bez seksa, respektīvi - par platoniskām jūtām.
Man tā šķiet bērnības laika mīlestība, citiem atkal tā saistās ar kaut ko psihiski nelīdzsvarotu, lai gan, manuprāt, mīlestība vispār nav nekas stabili līdzsvarots.
Pirmā dīvainā, sāpīgi mokošā sajūta, kura neļauj gulēt naktīs un dienā liek stulbi uzvesties... Kaimiņu meitenei ne jausmas, kas par debīliķi tos ziedus sabāž pastkastes spraugās un uz trotuāra raksta viņas vārdu ar sirdi un bultu un kas par muļķi zvana uz mājas telefonu un met nost klausuli vai arī elso un klusē...
Tas ir smuki tikai no malas un tikai tad, ja ir 6 līdz 13 gadi!
...bet pieaugušie arī sevi mēdz paspīdzināt! Citi to dara regulāri, laikam ciešanas dažiem indivīdiem mēdz sagādāt baudu. Arī man!

Lidojošie piecīši

Tas laikam ir sestdienas - darbdienas sindroms, ja lidojoši piecīši (5 Ls banknotes) uz Tērbatas ielas liekas kaut kas tik jocīgs, ka attopies tikai pēc 20 metriem, atskaties un saproti - BREMZE!!!! Inga, Tu esi bremze! Tie bija uz ietves izkaisīti piecīši, un lai tai pārsteigtajai tantei jaukas vismaz pāris nedēļas, jo viņa droši ka bija pārsteigta dubultā - par to, ka man tie nav vajadzīgi un par lidojošo naudu kā faktu pašu par sevi Man tie pāris papīrīši neko būtisku nemainītu dzīvē, bet tai tantei gan
Biju aizdomājusies, ļoti, ļoti... Jo parasti ikdienā nauda man nemaz nav tik vienaldzīga!
P.S. Ceru, ka braukāšanās ar riteni pa kapiem un Rīgas centru mani ir savedusi kārtībā un atkal esmu gatava jauniem pārsteigumiem, ceru, ka nākamreiz lidos desmitnieki vai arī nebūtu slikti - atlidotu simtnieki